FIRST DATA INTERNATIONAL PĒTIJUMA REZULTĀTI ATKLĀJ - SEPA IEVIEŠANAS TERMIŅI IR PROBLEMĀTISKI!

Daudzas vadošās Eiropas bankas uzskata, ka regulatīvas normas ir nenovēršamas

Londona, 19.jūnijs. First Data International , pasaules elektroniskās komercijas un maksājumu pakalpojumu līderis, šodien publiskoja pētījumu, kurā pausta banku pārstāvju attieksme un viedokļi par Vienoto eiro maksājumu zonu (Single Euro Payments Area - SEPA). Pētījums atklāj, ka SEPA ieviešanai noteiktie termiņi - 2008. un 2010. gads - maksājumu apstrādes industrijai ir ievērojams izaicinājums. Kaut arī šajā procesā priekšroka tiek dota pašregulācijai, daudzas vadošās Eiropas bankas paredz, ka Eiropas Komisija pieņems attiecīgos normatīvos aktus, lai nodrošinātu SEPA ieviešanas termiņa ievērošanu - 2010. gadu.

First Data pasūtītajā un PSE Consulting veiktajā pētījumā, kurā galvenā uzmanība pievērsta SEPA ietekmei uz maksājumu kartēm, aplūkoti augstākā līmeņa lēmumu pieņēmēju no 30 lielākajām Eiropas bankām un no 15 valstīm viedokļi un pieredze.

Kriss Skiners (Chris Skinner), vadošās finanšu pakalpojumu un konsultāciju firmas TowerGroup kompānijas direktors, komentē : ”Šis pētījums dod nozīmīgu ieguldījumu debatēm par SEPA, it īpaši tāpēc, ka tajā piedalījās Eiropas banku vadošie darbinieki, kas izsaka savus individuālos viedokļus. Pozitīvi, ka dažas bankas tagad pāriet no stadijas "vai tur var sanākt bizness?" uz ieviešanas plānošanu un pozitīvu vēlmi izmantot SEPA dotos labumus. Tomēr ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai nodrošinātu , ka sākotnējie EK nolūki SEPA ieviešanas rezultātā tiktu pilnībā izpildīti.”

First Data pētījumā tika iekļautas bankas, kas darbojas gan eiro zonā, gan ārpus tās. Pētījuma rezultāti ļauj izteikt sekojošus secinājumus:

· Normatīvas ieviešanas draudi – 70% banku uzskata , ka pašregulācijas un tirgus spēku apvienojumam jābūt pietiekamam, lai bankas ievērotu SEPA iniciatīvas. Tomēr, tā kā pastāv šaubas, vai nozare kopumā spēs ievērot programmas prasības, 73% aptaujāto uzskata, ka EK ar laiku pieņems attiecīgos normatīvos aktus, lai nodrošinātu atbilstību. Vēl citi uzskata, ka formāls SEPA sertifikācijas process ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienādus apstākļus visiem tirgus dalībniekiem .

· Nepietiekama komunikācija - ideja par SEPA ir tikusi apspriesta četrus gadus, un šī gada beigās SEPA programma pāries no izstrādes stadijas ieviešanas stadijā. Taču tikai 54% aptaujāto banku profesionāļu ir detalizēts priekšstats par SEPA prasībām. Bankas vēlas saņemt vairāk informācijas un uzlabotu komunikāciju, kaut arī nav skaidrs, kas ir atbildīgs par tās nodrošināšanu .

· Vajadzība pēc lielākas detalizētības – daudzi respondenti uzskata, ka, lai izvairītos no dažāda to traktējuma iespējamības, kas varētu kaitēt programmas viengabalainībai, SEPA karšu pamatnoteikumiem atsevišķās svarīgās jomās jābūt izstrādātiem daudz sīkāk.

· Nesaskaņota banku darbība ieviešanā - SEPA ieviešana lielā mērā ir atkarīga no atsevišķu banku darbības, bet daudzas no tām pašlaik vēl ir tikai novērtēšanas un plānošanas stadijā. Tā kā ir maz saskaņotu SEPA izmaiņu ieviešanas programmu, tiek apdraudēti 2008. un 2010.gada ieviešanas termiņi .

· Pievēršanās izmaksām, nevis ieguvumiem - SEPA programmas mērķis ir radīt labumu patērētājiem, uzņēmumiem, mazumtirgotājiem un bankām. Daudzas bankas šobrīd saskata tikai izmaksas, kas radīsies saistībā ar SEPA prasību ievērošanu, nevis iespējas, ko radīs tirgu liberalizācija. Bankas nesaskata lielu nekavējošu labumu patērētājiem – bet daži pat sagaida cenu kāpumu (kaut arī par uzlabotiem pakalpojumiem). Divas trešdaļas respondentu uzskata, ka lielākā daļa ieguvumu no SEPA tiks lielajiem mazumtirgotājiem un korporācijām .

· Sagaidāms karšu sistēmu zīmolu divmonopols - Pastāv uzskats, ka vietējās debetkaršu shēmas, visticamāk, būs zaudētājas SEPA programmas rezultātā. Eiropā ir15 vietējo debetkaršu shēmas, un pētījuma respondenti uzskata, ka lielākā daļa no tām pazudīs no tirgus vai iesaistīsies starptautiskās karšu shēmās un izmantos to zīmolus. Lielākā daļa paredz, ka galarezultātā starptautiskajiem karšu uzņēmumiem (Visa un MasterCard) būs shēmas/zīmola divmonopols visā Eiropā .

· Shēmu atdalīšana un apstrādātāju izvēle - SEPA pamatprasība ir, lai visas maksājumu karšu shēmas - gan vietējās , gan starptautiskās - atdala shēmu (dalību un zīmolu) no apstrādes infrastruktūras, atverot tirgu lielākai apstrādātāju konkurencei. Taču viena trešdaļa no bankām, kas piedalījās First Data pētījumā, ir skeptiskas par to, cik lielā mērā starptautiskās shēmas veiks šo atdalīšanu. Bez tam, tā kā tiek prognozēts maksājumu shēmu zīmolu divmonopols, bankas labprāt vēlētos lielāku apstrādātāju izvēli. Bankas uzskata šādu paplašinātu izvēles loku par galveno SEPA sniegto ieguvumu, taču, lai to panāktu, shēmas un zīmoli reāli jānošķir .

· Eiropas SEPA - Kaut arī formāli SEPA iniciatīvas par kartēm mērķis ir eiro zonas valstis, daudzas Eiropas bankas atzīst, ka šīs prasības tiks ieviestas arī ārpus eiro zonas. SEPA visdrīzāk darbosies visā Eiropā un nevis tikai eiro zonā .

Deivids Jeits (David Yates), First Data International Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona prezidents, komentē: “Ir skaidrs, ka bankas, kas piedalījās mūsu pētījumā, saprot Eiropas Komisijas nolūkus SEPA ieviešanā un ir apņēmušās izpildīt programmu, kas radīs ievērojamas izmaiņas Eiropas maksājumu karšu industrijā. Nav pārsteigums, ka šajā stadijā bankas koncentrējušās uz izmaksām, nevis ieguvumiem, kas radīsies SEPA atbilstības rezultātā. Mums nevajadzētu nenovērtēt izmaksas, bet ir jāzina, ka SEPA dod arī reālas iespējas paaugstināt ieņēmumus un samazināt izmaksas, uzlabojot apstrādi.”

Džons Čaplins (John Chaplin), First Data International konsultants maksājumu jautājumos Eiropā komentē: “Mēs esam norūpējušies, ka lielākajai daļai banku vēl ir daudz darāmā, lai sagatavotos SEPA prasību ieviešanai. Tāpat vēl ir arī daži pamatjautājumi, kuru risinājums un izskaidrojums tiek gaidīts no Eiropas Komisijas un Eiropas Maksājumu padomes, konkrēti - SEPA karšu pamatnoteikumu detalizētāka izstrāde. Mēs ticam, ka pastāv izteikta nepieciešamība pēc sertifikācijas procesa, kas tiktu atbilstoši ievērots un atsekots. Galvenais iesaistīto pušu uzdevums ir nodrošināt spiedienu, lai panāktu izmaiņu ieviešanu, neradot vispārēju uzskatu, ka galu galā tās tik un tā tiks ieviestas ar regulatīvām metodēm, kādēļ industrijas dalībniekiem būtu jāgaida regulatīva iejaukšanās .”