Maksājumu karte – Latvijā arvien populārāka!

Rīga, 24.aprīlis. Salīdzinot situāciju Latvijā 2005. un 2006.gadā, šogad par 12% pieaudzis to norēķinu karšu lietotāju skaits, kuri kartes izmanto norēķinoties par dažādiem ikdienas pirkumiem. Šādu pozitīvu tendenci atklāj pēc First Data International uzņēmuma Latvijā pasūtījuma veiktā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, kurā piedalījās 1064 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem, pārstāvot visus Latvijas ģeogrāfiskos novadus un sociāldemogrāfiskās grupas. Analoģiska aptauja tika veikta pirms gada, un tādēļ abu aptauju rezultāti dod iespēju objektīvi salīdzināt maksājumu karšu tirgus attīstības tendences Latvijā viena gada laikā (2005 – 2006).

Šī gada aptaujā tika noskaidrots, ka 96% karšu lietotāju maksājumu kartes izmanto, lai banku automātos izņemtu skaidru naudu, 82% - lai norēķinātos par dažādiem ikdienas pirkumiem, 24% - kartes izmanto, veicot lielākus pirkumus (mēbeles, sadzīves tehniku u.tml.), bet 17% no karšu lietotājiem veic dažāda veida rēķinu apmaksu bankas automātos. Visretāk kartes tiek izmantotas, lai veiktu dažāda veida rezervēšanu un pasūtīšanu internetā – tikai 7% gadījumu. Salīdzinot ar 2005.gada pētījumu, ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri norēķinu karti izmanto, apmaksājot dažāda veida pirkumus (no 70% uz 82%). Kaut arī respondenti vēl joprojām norēķinoties par dažādiem ikdienas pirkumiem biežāk izmanto skaidru naudu, tomēr salīdzinājumā ar 2005.gada pētījumu šis skaitlis ir samazinājies (no 45% uz 38%). Savukārt ievērojami palielinājies to respondentu skaits, kas kopumā, norēķinoties par lielākiem pirkumiem, izmanto norēķinu kartes (no 32% uz 55%).

“Šie rezultāti ir vairāk nekā iepriecinoši, jo līdzās straujajam maksājumu karšu skaita pieaugumam mūsu valstī, acīmredzami pieaug arī karšu lietošanas biežums un cilvēku uzticēšanās maksājumu kartei kā drošam un ērtam maksāšanas veidam. Šādu situācijas attīstību lielā mērā veicina banku aktivitātes karšu biznesā un sīvā konkurence šajā jomā. Savukārt mūsu uzņēmums, kā maksājumu karšu apstrādes centrs, arī turpmāk sadarbībā ar bankām veicinās karšu lietošanas priekšrocību popularizēšanu, skaidrojot sabiedrībai tās plašās iespējas, ko ikvienam var sniegt viedkarte gan kā drošs plastikāta “maciņš”, gan kā neierobežotas informācijas nesējs mūsdienu moderno tehnoloģiju laikmetā,” uzsver First Data International izpilddirektore Latvijā Zanda Brīvule.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 64% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir banku klienti, no tiem - 92% rīcībā ir vismaz viena derīga bankas norēķinu karte. Savukārt 57% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem izmanto banku izsniegtās kartes. Visaktīvākie karšu lietotāji ir iedzīvotāji vecumā no 25 – 34 gadiem, iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni, uzņēmumu vadītāji, kā arī rīdzinieki. Kopumā salīdzinot pirms gada iegūtos rezultātus un šī brīža situāciju, var teikt, ka banku klientu skaits palielinājies par 5%, līdz ar to palielinājies arī to cilvēku skaits, kas izmanto vismaz vienu norēķinu karti.

Visizplatītākais maksājumu karšu veids Latvijas iedzīvotāju vidū ir debetkarte – 84% karšu lietotāju ir šī karte. Kredītkarte ir 24% šīs grupas respondentu. Pēdējā gada laikā ir samazinājies to respondentu skaits, kuri kļuvuši par maksājumu karšu lietotājiem, pateicoties saviem darba devējiem (no 65% uz 58%). Savukārt ir palielinājies to respondentu skaits, kurus banka ir pārliecinājusi kļūt par karšu lietotājiem (no 9% uz 16%). Šāda tendence liecina par to, ka arvien plašāks kļūst to karšu lietotāju skaits, kuri par tādiem kļuvuši izvēles ceļā nevis obligātā kārtā, kad karte nepieciešama tikai kā algas saņemšanas instruments. Līdz ar to varam prognozēt, ka arvien straujāk pieaugs karšu lietošana, maksājot par pirkumiem un pakalpojumiem, bet samazināsies tradīcija algas dienā doties pie bankas automāta un izņemt visu kontā pieejamo naudas summu. Citiem vārdiem sakot – karšu lietošana kļūst kvalitatīvāka.

Vērtējot Latvijas iedzīvotāju karšu un skaidras naudas izmantošanas paradumus, redzams, ka visas atbildes ir saņēmušas samērā līdzīgu minēšanas biežumu. Proti, 27% karšu lietotāju, norēķinoties par nelieliem pirkumiem, parasti izmanto skaidru naudu, bet, ja pirkums pārsniedz kādu noteiktu naudas summu, tad cenšas lietot maksājumu karti. 29% karšu lietotāju cenšas norēķināties ar karti kur un kad vien tas iespējams. Skaidru naudu norēķiniem viņi izmanto tikai tādās vietās, kur kartes netiek pieņemtas. Bet 30% aptaujas dalībnieku kartes maksājumos izmanto ļoti reti vai pat nemaz. Vienlaikus pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka pēdējo 12 mēnešu laikā norēķinu karšu izmantošanas biežums dažādos maksājumos ir palielinājies. Lielākā daļa (53%) karšu lietotāju gan apgalvo, ka šobrīd viņi karti izmanto tikpat bieži kā pirms gada, taču to karšu lietotāju īpatsvars, kuri karti izmanto biežāk, ievērojami pārsniedz to lietotāju īpatsvaru, kuri karti šobrīd izmanto retāk kā pirms gada (31% pret 7%).

Atbildot uz jautājumu, kā mainīsies maksājumu karšu izmantošanas biežums nākošo 12 mēnešu laikā, 69% apgalvo, ka viņi norēķinu kartes maksājumos izmantos apmēram tikpat bieži kā līdz šim, 12% karšu lietotāju paredz, ka viņi kartes izmantos biežāk, bet tikai 2% domā, ka kartes izmantos retāk nekā līdz šim.

“Redzot šos aptaujas rādītājus mēs varam droši teikt, ka nākamā gada rezultāti maksājumu karšu lietošanas popularitātes ziņā būs vēl cerīgāki. Šāda tendence lielā mērā veicinās arī norēķinu un finanšu plūsmu caurspīdīgumu valstī, banku pakalpojumu izmantošanu ikdienā un maksimāli pietuvinās mūsu valsti pasaules tehnoloģiski attīstītāko saimei, kur skaidras naudas plūsmas ikdienas norēķinos vai uzkrājumu veidošana mājas kārtībā ir tālas pagātnes tradīcijas, kuras vairāk piedien pasaku varoņiem, nevis trešā gadu tūkstoša cilvēku sabiedrībai,” rezumē Z.Brīvule.