2005.gads karšu biznesā vieš cerības un izvirza jaunus mērķus!

Rīga, 2006.gada 22.februāris. 2005.gads Baltijas valstu maksājumu karšu tirgū saglabājis stabilu pieauguma tendenci, atsevišķos rādītājos pozitīvi izceļot Latvijas tirgus straujāku attīstību nekā tas bija pirms gada, kad tika apkopoti 2004.gada rādītāji. Tā, piemēram, Latvijā 2005.gadā bijis ievērojamākais karšu skaita pieaugums starp Baltijas valstīm (+ 17.65%), Igaunijā (+8.9%), bet Lietuvā (+16.19%). Savukārt, 2004.gadā Latvijā karšu skaits pieauga vien par 10.88%, Igaunijā par 6.59%, bet Lietuvā par 20.06%.

Arī attiecinot izdoto maksājumu karšu skaitu pret iedzīvotāju skaitu katrā valstī 2005.gads apliecina, ka Latvijā šīs skaitlis audzis visievērojamāk. Lai gan Igaunija šajā rādītājā joprojām saglabā līderpozīcijas ar 1,06 kartēm uz vienu iedzīvotāju 2005.gada beigās (pirms gada 0,97), Latvijā šis rādītājs 2005.gada beigās sasniedza 0,7 kartes uz iedzīvotāju (pirms gada 0,57), bet Lietuvā 0,82 kartes uz vienu iedzīvotāju (pirms gada 0,7). Šāda pieauguma līkne ļauj izdarīt secinājumu, ka, saglabājoties pieaugumu tempam, nākamā gada laikā Latvija un arī Lietuva varētu pietuvoties situācijai, kad vidēji katra iedzīvotāja maciņā ir vismaz viena maksājumu karte. Igaunija šādu līmeni jau bija sasniegusi 2004.gada beigās, tomēr, salīdzinot ar Skandināvijas valstu karšu tirgiem, Latvijas un Lietuvas tirgu iespējas vēl nav sasniegušas augstāko līmeni. Tā, piemēram, Norvēģijā uz vienu iedzīvotāju vidēji ir 1,66 maksājumu kartes, Somijā – 0,93 kartes, Zviedrijā – 0,89 un Dānijā – 0,78 kartes.

Tomēr ar maksājumu kartēm veikto transakciju (darījumu) aktivitātes ziņā Baltijas valstis vēl visai ievērojami atpaliek no Skandināvijas kaimiņiem, kur karšu lietošanas tradīcijas un uzticība plastikāta kartēm ir daudzkārt augstākā līmenī. Tā Zviedrijā gadā tiek veikti vidēji 908 miljoni transakciju, Norvēģijā – 806 miljoni, Somijā 661 miljons un Dānijā – 604 miljoni transakciju. Turpretī Igaunijā – 137 miljoni transakciju, Lietuvā 98 miljoni, bet Latvijā tikai 80 miljoni transakciju gadā. Šī ievērojamā skaitļu atšķirība liecina, ka Baltijas valstīs un it īpaši Latvijā sabiedrībai vēl nebūt nav pietiekami daudz informācijas par maksājumiem ar kartēm, to būtību, drošību un priekšrocībām iepretī skaidras naudas apritei. Vienlaikus šie skaitļi apliecina arī to, ka joprojām mūsu valsts norēķinos dominē skaidra nauda, jo liela daļa strādājošo iedzīvotāju algu saņem uz rokas. Tā, piemēram, 2005.gadā veiktajā kvantitatīvajā socioloģiskajā pētījumā par maksājumu karšu lietošanas paradumiem, 43% aptaujāto atbildēja, ka viņiem maksājumu karte nav nepieciešama, jo alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. “Tieši valstij vajadzētu būt ieinteresētai visu maksājumu un naudas plūsmu caurspīdīgumā. Te jāuzsver, ka maksājumu karšu pieņemšanas iekārtas šādu iespēju nodrošina daudzkārt precīzāk nekā kases aparātu likums, fiskālās atmiņas vai dubultās kases lentes. Kasē čeku var izsist un var arī neizsist, bet ikviens tirgotājs, kas vēlas saņemt samaksu par savu preci, novilks maksājumu karti POS terminālā un darījums tiks fiksēts,” uzsver First Data International izpilddirektore Latvijā Zanda Brīvule.

Vienlaikus jāatzīst, ka 2/3 Baltijas valstīs uzstādīto karšu pieņemšanas iekārtu (POS termināli) pilnībā atbilst starptautisko karšu izdevējorganizāciju EMV (Europay, MasterCard, VISA) standartam un jaunākajām prasībām, kas kopumā liecina par augsto karšu pieņemšanas attīstības līmeni Baltijas valstu tirgos. Tāpat arī 2/3 no Baltijas valstīs izdotajām kartēm ir viedkartes, kas garantē daudzkārt augstāku aizsardzības līmeni pret viltojumiem un krāpniecību nekā magnētiskās joslas maksājumu kartes.

Salīdzinot Baltijas valstīs uzstādīto karšu pieņemšanas iekārtu skaitu (POS termināli, integrētās kasu sistēmas), jāatzīst, ka proporcijas starp valstīm un pieauguma tendences saglabājas līdzīgā apjomā, kā tas bijis iepriekšējo gadu laikā. Absolūtajos skaitļos visvairāk šādu iekārtu ir Lietuvā - 18 336, Latvijā - 13 754, bet Igaunijā - 10 904. Uz vienu miljonu iedzīvotāju Lietuvā ir 5080 karšu pieņemšanas iekārtas, Latvijā 5097, bet Igaunijā 8140.

“Kopumā vērtējot rezultātus jāatzīst, ka 2005.gads vieš pamatotas cerības par Latvijas sabiedrības pakāpenisku uzticēšanos maksājumu kartēm un elektroniskajiem norēķiniem, tomēr mums – maksājumu karšu nozarē strādājošajiem, joprojām nopietni jāpievēršas ne tikai pašu karšu produktu modernizācijai un reklāmai, bet arī esošo un potenciālo karšu lietotāju izglītošanai un sistemātiskai sabiedrības informēšanai par karšu lietošanas priekšrocībām. First Data International uzņēmums Latvijā, kā pasaules līmeņa karšu darījumu apstrādes koncerna sastāvdaļa mūsu valstī, līdzīgi kā aizvadītajos gados turpinās darboties karšu norēķinu popularizēšanā iedzīvotāju vidū un sadarbībā ar komercbankām plāno iesaistīties jaunā informatīvā kampaņā, lai kliedētu vienas daļas iedzīvotāju neuzticību mūsdienīgākajam no norēķinu veidiem. Bet galvenais – mums vēl ir ļoti lielas izaugsmes iespējas, jo maksimāls tirgus piesātinājums nebūt nav sasniegts. Un tas nozīmē, ka vēl ir ļoti daudz darāmā,” atzīst Z.Brīvule.